RU  ENG  LV 

 

Rīgas Horeogrāfijas vidusskola nodibināta 1932.gadā kā Latvijas Nacionālās operas baletskola. 13.augustā baletskola izsludināja audzēkņu uzņemšanas konkursu, 2.septembrī uzsāka mācības. Jau decembrī notika pirmais audzēkņu koncerts, bet 1933.gada pavasarī - pirmais izlaidums, kam tika iestudēts P.L.Herteļa balets „Veltīgā uzmanība”.

LNO baletskolā mācību process arvien pilnveidojās - mācīja klasisko un raksturdeju, aktieru meistarību, grimu, baleta vēsturi, tika atvērta skolas bibliotēka.

1940.gada vasarā daudz kas mainījās - LNO pārdēvēja par LPSR Valsts Operas un baleta teātri, skola palika tā pakļautībā, par baletskolas māksliniecisko vadītāju kļuva      H.Tangijeva -Birzniece.

Otrā pasaules kara gados beidzēju bija maz. Skola svinīgi atzīmēja savas darbības desmit gadu jubileju.

Pēckara gados skolas pedagoģisko sastāvu papildināja Marina Sizova, tikko beigusi Ļeņingradas horeogrāfijas skolu, Tamāra Vītiņa un Irēna Strode, kuras atgriezās no evakuācijas Krievijā, Natālija Leontjeva - kādreizējā A.Fjodorovas audzēkne, pedagoģe Natālija Gavrilova - A.Vaganovas skolniece.

1948.gadā mācību gads sākās jau citā mācību iestādē - Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā, kas bija neatkarīga no teātra. Vispārizglītojošos priekšmetus baletskolas audzēkņi tagad apguva kopā ar Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas bērniem. Mācības notika Latvijas Valsts Konservatorijas telpās, kurās tolaik mitinājās mūzikas skola. Baleta nodarbības notika Operā, kā arī nelielā namiņā Smilšu ielā 8 un Mārstaļu ielā. Mācību ilgums sākumā bija seši gadi, bet kopš 1950.gada - deviņi. Specialitātē audzēkņus vērtēja pēc 5 punktu sistēmas, ar trim atzīmēm - par dotībām, panākumiem mācībās un centību. RHV audzēkņiem nācās apgūt daudzus priekšmetus: mācīja klasisko, vēsturisko, raksturdeju, divdeju, latviešu deju, ritmiku, aktiermākslu, grimu, klavierspēli, teātra un baleta vēsturi, mūzikas literatūru un vēsturi, krievu, latviešu un Vakareiropas literatūru, tēlotājas mākslas vēsturi, marksisma-ļeņinisma pamatus. Mācīja arī franču valodu, vērtējot zināšanas ar divām atzīmēm - par mutvārdiem un rakstītprasmi. Ļoti svarīga bija atzīme par uzvedību.

1952.gada izlaidums RHV vēsturē iegājis kā „zelta” izlaidums - skolu beidza Haralds Ritenbergs, Artūrs Ēķis, Ināra Gintere, Inese Jurgene, Ingrīda Grabovska (Saulīte). Šajā izlaiduma klasē pie V.Bļinova mācījās arī Uldis Žagata un Alfrēds Spura, kuri diplomus saņēma jau dažus gadus agrāk, kā arī 16 gadus vecais Māris Liepa.

No 1964. - 1968.gadam skolas direktors bija Aleksandrs Lembergs, vēlākais LNO galvenais baletmeistars. A.Lembergu direktora postenī nomainīja pedagoģe Tamāra Vītiņa, kura skolu vadīja desmit gadus (1968 - 1978).

1973.gadā RHV ieguva telpas Pārdaugavā, Kalnciema ielā 10/12, kur tika uzcelts jaunu ēku komplekss. Mācības tajā uzsāka RHV un Em.Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas audzēkņi, bet 90.gados arī jaundibinātās Rīgas Doma kora skolas audzēkņi.

Kopš 1978.gada skolas direktors ir Haralds Ritenbergs. Viens no izcilākajiem Latvijas baleta solistiem, kura vārds līdz ar Veltu Vilciņu izskanēja visā pasaulē, populārs kinoaktieris, publikas mīlēts un apjūsmots, viņš ir autoritāte ne tikai skolas audzēkņiem, bet arī visai mākslas sabiedrībai. 

Būtiskākais šajā laikā ir stabilitāte - Haraldam Ritenbergam ir izdevies pasargāt skolu no nepārdomātām, sasteigtām reformām un pārsteidzīgiem eksperimentiem. RHV, protams, ejot līdzi laikam, mainās, taču tas notiek mērķtiecīgi, pamatoti, izmantojot ne tikai tradīciju - krievu klasiskās dejas skolas  apmācības metodiku, bet sekojot arī pasaules pieredzei un vienmēr esot attīstībā.